Jomas ielas svētki 2007
2007. gads Jūrmalai ir nozīmīgs ar vairākām gadskārtām:
440 gadus atpakaļ 1567.gadā Slokā uzceļ pirmo luterāņu baznīcu Jūrmalā. Šī baznīca savus pienākumus veic līdz 18.gadsimtam, kad to kopā ar Slokas ciemu noposta ugunsgrēks. Tagadējā Slokas baznīca pēc skaita ir trešā.
180 gadus atpakaļ 1827.gadā Mellužos uzceļ kūrmāju „Karlsbāde“, kas ir sākums Mellužu peldvietas attīstībai. Par Karlsbādi šo Jūrmalas daļu sauc līdz pat 1920.gadam, kad tā atgūst Mellužu vārdu.
150 gadus atpakaļ 1857.gadā pa Lielupi sāk kursēt tvaikonis „Undīne“. „Undīne“ varēja uzņemt ap 500 cilvēku un bija līdz tam laikam lielākais kuģis, kas nodrošināja satiksmi uz Jūrmalu. Tieši šī kuģa vārdā ir nosaukta Undīnes iela Majoros.
135 gadus atpakaļ 1872.gadā Asaros piedzima latviešu profesionālās tēlniecības vecmeistars Augusts Bija. Viņš ir cēlies no Jūrmalas zvejniekiem un ir viens no pirmajiem latviešu tēlniekiem, kas ieguvis akadēmisko izglītību. Lielāko dzīves daļu pavadījis Briselē.
130 gadus atpakaļ 1877.gadā tiek atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Tukums. Pateicoties šim jaunajam transporta veidam aug Jūrmalas popularitāte, jo to daudz vienkāršāk var sasniegt atpūtnieki no Rīgas.
130 gadus atpakaļ 1877.gadā dzimis Bulduru dārzkopības skolas dibinātājs un ilggadējs vadītājs, selekcionārs Pēteris Dindonis.
130 gadus atpakaļ 1877.gadā pirmo reizi parādās ziņas par zemeņu audzēšanu Jūrmalā. Zemeņu dārzi kopš tā laika ir kļuvuši par Jūrmalas simbolu. Pirmais zemenes uz Jūrmalu esot atvedis kāds francūzis vārdā Kortezī.
120 gadus atpakaļ 1887.gadā Slokas pagastā dzimis mākslinieks un bērnu rakstnieks Alberts Kronenbergs. Viņš ir viens no spilgtākajiem latviešu bērnu grāmatu ilustratoriem, kā arī dzejniekiem. Viņa spalvai pieder «Mazais ganiņš», «Jērādiņa», «Sprunguļmuižas gadatirgus» un «Pieci kaķi».
115 gadus atpakaļ dzimis kinorežisors, majorietis Aleksandrs Rusteiķis. Viņa slavenākais veikums ir mēmā spēlfilma «Lāčplēsis».
110 gadus atpakaļ 1897.gadā pirmo reizi Rīgas jūrmalas peldvietās vīriešiem un sievietēm peldkostīmos tiek atļauts vienlaikus uzturēties liedagā un peldēties. Līdz tam vīriešu un sieviešu peldēm bija noteiktas atsevišķas stundas.
110 gadus atpakaļ 1897.gadā Ķemeros ierīko pirmās dūņu vannas un Ķemerus apmeklē vairāk nekā 200 veselības kārotāju. Par dūņu lietošanu dziedniecības vajadzībām gādāja īpaša direkcija.
110 gadus atpakaļ 1897.gadā Baltijas celulozes fabrikā Slokā sāk darboties ģenerators un Jūrmalā parādās elektrība.
95 gadus atpakaļ 1912.gadā Ķemeros sāk kursēt elektriskais tramvajs. Tā maršruts sniedzas no Ķemeru dzelzceļa stacijas līdz jūrai.
85 gadus atpakaļ 1922.gadā Mellužos dzimusi rakstniece Skaidrīte Kaldupe.
75 gadus atpakaļ 1932.gadā dzimis scenogrāfs un gleznotājs Dailis Rožlapa.
70 gadus atpakaļ 1937.gadā Ķemeru sanatorijā tiek sarīkots pilsētā pirmais starptautiskais šaha turnīrs, kurā piedalās izcili šahisti.
60 gadus atpakaļ 1947.gadā tiek dibināts Rīgas Jūrmalas zvejnieku artelis, kas vēlākos gados pārtop par zvejnieku kolhozu «Uzvara».
45 gadus atpakaļ 1962.gadā tiek dibināts Jūrmalas pilsētas muzejs.
45 gadus atpakaļ 1962.gadā pār Lielupi tiek uzcelts jauns autosatiksmes tilts. Līdz tam autotransporta nokļūšanu Jūrmalā nodrošināja pontonu, bet vēlāk koka tilts.
30 gadus atpakaļ 1977.gadā tiek dibināta Jūrmalas mākslinieku grupa.
20 gadus atpakaļ 1987.gadā beidzas Jomas ielas pārveide par gājēju ielu.
10 gadus atpakaļ 1997.gadā tiek dibināts Ķemeru nacionālais parks. Tas Latvijā ir otrs lielākais pēc Gaujas nacionālā parka. Ķemeru parkā atrodama ceturtā daļa no Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļaujtajiem augiem un sastopami pat 73% no Latvijā pārstāvētajām putnu sugām.
* – pateicamies Jūrmalas pilsētas muzejam par palīdzību informācijas sagatavošanā.
