Jūrmalai 50

Jūrmalas pilsēta šogad svin 50 gadu kopš savas izveidošanas. Daudziem tas varbūt rada neizpratni – Jūrmala kā kūrorts taču ir zināma jau vairākus gadsimtus un nebūt nav uzskatāma par jaunu pilsētu. Tomēr teritorijas, kuras pašlaik ietilpst Jūrmalas pilsētā, administratīvi tika apvienotas un pasludinātas par vienu pilsētu tikai 1959. gadā.

Jūrmalas teritorija bija apdzīvota jau vismaz 3000 gadu pirms Kristus. Senākās apmetnes ir atrastas Priedaines mežā pie Vārnukroga, kā arī Jūrmalas apkārtnē – Salas pagastā un Lapmežciemā. Liecība par senajiem iedzīvotājiem ir arī Babītes pilskalns Lielupes labajā krastā pie robežas ar Salas pagastu. Pirms vācu krustnešu iebrukuma Jūrmalas teritorijā mitinājušies gan lībieši, gan zemgaļi. Vēlāk Jūrmalas zemes apsaimniekoja gan Livonijas ordenis un Rīgas pilsēta, gan Kurzemes hercogiste.

Tomēr par Jūrmalas kā pilsētas attīstību var sākt runāt no 19. gadsimta, kad sāka attīstīties peldvietas un līdz šim zvejnieku apdzīvotās teritorijas sāka iegūt arvien pilsētnieciskākas aprises. 19.gadsimta beigās kā pilsēta jau ir pazīstama Sloka, bet Ķemeri savu avotu dēļ ir kļuvuši par Krievijas impērijā iecienītu kūrortu. Pēc Latvijas valsts izveidošanās arī Rīgas Jūrmala tiek arī pie vienotas pārvaldes, jo 1920. gadā tiek izveidota Rīgas Jūrmalas pilsēta, apvienojot peldvietas no Buļļiem līdz Asariem. Šo patstāvību Rīgas Jūrmala gan zaudē 1946. gadā, kad tā administratīvi kļūst par vienu no Rīgas pilsētas rajoniem. Sloka un Ķemeri līdz 1959. gadam ir atsevišķas pilsētas, bet  Priedaine līdz 1949.gadam, kad to pievienoja Rīgas Jūrmalas rajonam, Salas pagastā.

1959. gadā kādreizējā Rīgas Jūrmalas pilsēta un Priedaine, kā arī Sloka un Ķemeri tiek apvienotas un pasludinātas par Jūrmalas pilsētu, atgūstot pēc kara zaudēto administratīvo patstāvību.